| Chapter 15 |
1 | Un tūdaļ rīta agrumā augstie priesteri ar vecajiem un rakstu mācītājiem, un visa augstā tiesa apspriedās; un tie, saistījuši Jēzu, aizveda Viņu un nodeva Pilātam. |
2 | Un Pilāts Viņam jautāja: Vai Tu esi jūdu ķēniņš? Bet Viņš atbildēja un sacīja tam: Tu to saki! |
3 | Un augstie priesteri Viņu apsūdzēja daudzās lietās. |
4 | Bet Pilāts atkal jautāja Viņam, sacīdams: Vai Tu nekā neatbildi? Lūk, cik smagi viņi Tevi apsūdz! |
5 | Bet Jēzus neatbildēja vairs nekā, tā ka Pilāts brīnījās. |
6 | Bet svētkos viņš mēdza tiem atlaist vienu cietumnieku, kuru tie prasīja. |
7 | Bet bija viens, vārdā Baraba, kas ar dumpiniekiem bija sagūstīts un kas dumpī bija izdarījis slepkavību. |
8 | Un ļaužu pūlis, sanācis augšā, sāka prasīt, lai viņš tiem dara kā vienmēr. |
9 | Bet Pilāts atbildēja viņiem un sacīja: Vai jūs vēlaties, lai jums atlaižu jūdu Ķēniņu? |
10 | Jo viņš zināja, ka augstie priesteri aiz skaudības Viņu nodevuši. |
11 | Bet augstie priesteri kūdīja pūli, lai labāk tiem atlaiž Barabu. |
12 | Bet Pilāts atkal uzrunāja viņus un sacīja: Ko tad jūs vēlaties, lai es daru ar jūdu Ķēniņu? |
13 | Bet tie atkal kliedza: Sit Viņu krustā! |
14 | Bet Pilāts sacīja viņiem: Ko tad Viņš ļaunu darījis? Bet tie vēl vairāk kliedza: Sit Viņu krustā! |
15 | Bet Pilāts, vēlēdamies ļaudīm iztapt, atlaida tiem Barabu, bet Jēzu šaustīja un nodeva, lai Viņu sistu krustā. |
16 | Bet kareivji ieveda Viņu tiesas pagalmā un sasauca kopā visu pulku. |
17 | Un tie apģērba Viņu purpura tērpā un, nopinuši ērkšķu kroni, uzlika to Viņam. |
18 | Un tie sāka Viņu sveicināt: Sveiks, jūdu Ķēniņ! |
19 | Un ar niedri sita Viņa galvu, un spļāva Viņam, un, ceļus locīdami, pielūdza Viņu. |
20 | Un tie, kad bija Viņu izsmējuši, novilka Viņam purpura drānas un ietērpa to Viņa paša drānās, un veda Viņu, lai Viņu sistu krustā. |
21 | Un viņi piespieda kādu garāmejošo, Kirēnes Sīmani, kas nāca no laukiem, Aleksandra un Rufa tēvu, lai tas nestu Viņa krustu. |
22 | Un tie Viņu noveda uz Golgotas vietu, kas tulkojumā nozīmē: Pieres vieta. |
23 | Un tie Viņam deva dzert vīnu, sajauktu ar mirrēm, bet Viņš nepieņēma. |
24 | Un tie, piesituši Viņu krustā, izdalīja Viņa drānas, mezdami kauliņus, kam ko saņemt. |
25 | Bet tā bija trešā stunda, kad Viņu piesita krustā. |
26 | Un bija uzrakstīts Viņa vainas apzīmējums: Jūdu Ķēniņš. |
27 | Un līdz ar Viņu tie sita krustā divus slepkavas: vienu labajā, otru kreisajā pusē. |
28 | Tā izpildījās Raksti, kas saka: Un ļaundariem Viņš tika pieskaitīts. (Is.53,12) |
29 | Un garāmgājēji zaimoja Viņu un, kratīdami savas galvas, sacīja: Redzi, Tu, kas noplēs Dieva namu un trijās dienās atkal to uzcel, |
30 | Nokāpdams no krusta, glāb pats sevi! |
31 | Līdzīgi arī augstie priesteri izsmēja Viņu un ar rakstu mācītājiem savā starpā sarunājās: Citus Viņš glāba, bet pats sevi nevar izglābt. |
32 | Lai Kristus, Izraēļa Ķēniņš, tagad nokāpj no krusta, lai mēs, to redzēdami, ticētu! Arī tie, kas līdz ar viņu bija krustā sisti, zaimoja Viņu. |
33 | Un sestajai stundai iestājoties, palika tumšs visā zemē līdz pat devītajai stundai. |
34 | Un devītajā stundā Jēzus skaļā balsī sauca, sacīdams: Eloi, Eloi, lema sabahtani! Tulkojumā: MansDievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis? (Ps.21,2; Mt.27,46) |
35 | Un daži no klātesošajiem, to dzirdēdami, sacīja: Redzi, Viņš sauc Eliju. (Ps.21,2;Mt.27,46) |
36 | Bet viens aizsteidzās un, piesūcinājis sūkli etiķī un piestiprinājis to niedrei, deva Viņam dzert, sacīdams: Pagaidiet, redzēsim, vai Elijs nāks un noņems Viņu. |
37 | Bet Jēzus, stiprā balsī iesaucies, atdeva savu Garu. |
38 | Un priekškars dievnamā pārplīsa divās daļās no augšas līdz apakšai. |
39 | Bet simtnieks, kas iepretim stāvēja, redzēdams, ka Viņš, tā saukdams, nomira, sacīja: Patiesi, šis Cilvēks bija Dieva Dēls! |
40 | Bet bija tur arī sievietes, kas no tālienes skatījās; starp viņām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba Jaunākā un Jāzepa māte, un Salome. |
41 | Tās, kad Viņš bija Galilejā, sekoja Viņam un kalpoja Viņam, un daudzas citas, kas atnāca Viņam līdz uz Jeruzalemi. |
42 | Un kad vakars jau bija iestājies, jo bija sagatavošanas diena, kas ir pirms sabata, |
43 | Nāca Jāzeps no Arimatejas, ievērojams padomnieks, kas pats arī gaidīja Dieva valstību, un, iegājis droši pie Pilāta, lūdza Jēzus miesas. |
44 | Bet Pilāts brīnījās, ka Viņš jau ir nomiris. Un viņš, simtnieku pieaicinājis, jautāja tam: Vai Viņš jau miris. |
45 | Un dabūjis to no simtnieka zināt, viņš atvēlēja Jāzepam Jēzus miesas. |
46 | Bet Jāzeps, nopircis audeklu un noņēmis Viņu, ietina audeklā un ielika Viņu kapā, kas bija izcirsts klintī, un pievēla kapa durvīm akmeni. |
47 | Bet Marija Magdalēna un Marija, Jāzepa māte, novēroja, kur Viņu noliek. |