| Chapter 13 |
1 | Un Viņam izejot no svētnīcas, viens no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: Mācītāj, lūk, kādi akmeņi un kādas celtnes! |
2 | Un Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Vai tu redzi visas šīs lielās celtnes? Akmens uz akmens nepaliks, kas netaptu sagrauts. (Lk 19,44; 21,6) |
3 | Un kad Viņš sēdēja iepretim svētnīcai Olīvkalnā, Pēteris un Jēkabs, un Jānis, un Andrejs atsevišķi jautāja Viņam: |
4 | Saki mums, kad tas notiks un kāda zīme būs, kad tas viss sāks piepildīties? |
5 | Un Jēzus atbildēdams sāka viņiem runāt: Skatieties, ka jūs kāds nepieviļ! |
6 | Jo daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: Es tas esmu, un daudzus pievils. |
7 | Bet kad jūs dzirdēsiet par kariem un karu nostāstus, nebīstieties, jo tam ir jānotiek, bet vēl nav gals. |
8 | Jo tauta celsies pret tautu, un valsts pret valsti, un vietām būs zemestrīces un bads. Tas būs bēdu sākums. |
9 | Bet paši sevī skatieties! Jo viņi jūs nodos tiesai un sinagogās jūs šaustīs, un manis dēļ jūs stāsieties valdnieku un ķēniņu priekšā viņiem par liecību. |
10 | Un pirms tā jātop evaņģēlijam pasludinātam visām tautām. |
11 | Un kad viņi jūs vedīs nodošanai, iepriekš nedomājiet par to, kas jums būs jārunā; bet kas jums tanī stundā tiks dots, to runājiet, jo jūs neesat tie, kas runā, bet Svētais Gars. |
12 | Bet brālis nodos nāvei brāli un tēvs dēlu; un bērni sacelsies pret vecākiem un nonāvēs viņus. |
13 | Un mana vārda dēļ jūs visi ienīdīs. Bet kas izturēs līdz galam, tas izglābsies. |
14 | Bet kad redzēsiet izpostīšanas negantību esam, kur nevajag, kas to lasa, lai saprot! - tad, kas ir Jūdejā, lai bēg kalnos! |
15 | Un kas uz jumta, tas lai nenokāpj namā un lai neieiet kaut ko paņemt savās mājās! |
16 | Un kas būs tīrumā, lai neatgriežas atpakaļ paņemt savas drēbes! |
17 | Bet bēdas grūtniecēm un zīdītājām tanīs dienās! |
18 | Bet lūdziet Dievu, lai tas nenotiek ziemā! |
19 | Jo tanīs dienās būs tādas apspiešanas, kādas nav bijušas no iesākuma līdz šim, kamēr Dievs pasauli radījis, un arī vairs nebūs. |
20 | Un ja Kungs šīs dienas nesaīsinātu, neviena miesa netiktu izglābta, bet izvēlēto dēļ, kurus Viņš ir izredzējis, Viņš šīs dienas saīsinājis. |
21 | Un ja kāds tad jums sacīs: Lūk, še ir Kristus, lūk, tur, tad neticiet! |
22 | Jo celsies viltus kristi un viltus pravieši, un darīs zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja tas iespējams, arī izredzētos. |
23 | Bet to jūs ievērojiet! Lūk, es esmu jums to visu iepriekš pateicis. |
24 | Bet tanīs dienās pēc tām apspiešanām saule aptumšosies, un mēness nedos vairs savu spīdumu, |
25 | Un zvaigznes kritīs no debesīm, un debess stiprumi sakustēsies. |
26 | Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebešos lielā spēkā un godībā. |
27 | Un tad Viņš sūtīs savus eņģeļus un sapulcinās savus izredzētos no četriem vējiem, no zemes gala līdz debesu augstumiem. |
28 | Bet mācieties līdzību no vīģes koka! Kad jau tā zari kļūst maigi un lapas plaukst, tad ziniet, ka vasara tuvu. |
29 | Tā arī jūs, kad redzēsiet to notiekam, ziniet, ka Viņš tuvu durvju priekšā. |
30 | Patiesi es jums saku: Šī cilts neizzudīs, iekams viss tas notiks. |
31 | Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs. |
32 | Bet par šo dienu vai stundu neviens nezina: ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, tikai Tēvs. |
33 | Skatieties, esiet modri un lūdziet Dievu, jo jūs nezināt, kad tas laiks būs. |
34 | Tas ir tā: cilvēks, aizceļodams tālumā, atstāja savu namu un deva saviem kalpiem varu pār katru darbu, un durvju sargam pavēlēja būt nomodā. |
35 | Tāpēc esiet nomodā, jo jūs nezināt, kad nama Kungs nāks: vakarā vai nakts vidū, vai gaiļiem dziedot, vai agri no rīta. |
36 | Ka viņš, nejauši atnākot, neatrod jūs guļot. |
37 | Bet ko es jums saku, to es saku visiem: Esiet nomodā! |